Laura Dimitrijeva – vietu attīstībā sociālie un psiholoģiskie aspekti ir tik pat būtiski, cik fiziskās vides attīstība.

Laura Dimitrijeva, telpiskā un stratēģiskā plānotāja no Rīgas un Viesītes.

Vietu attīstībā sociālie un psiholoģiskie aspekti ir tik pat būtiski, cik fiziskās (redzamās) vides attīstība. Mēs visi esam daļa no dažādām sociālām kopienām (sākot ar ģimeni, draugu loku, skolu, darbavietu, beidzot ar vietu - teritoriālo kopienu, kurā dzīvojam, reģionu un valsti, kurā atrodamies). Svarīgi, ka izkopjam savu dažādo kopienu nozīmi un simbolismu, tradīcijas, jo tas viss veido mūs un vietas mums apkārt.Ģeogrāfijas pētnieku vidū pastāv uzskats, ka cilvēka emocionālajai saitei ar fizisko vidi piemīt arī vērtību, simbolu un kultūras nozīme, ko mēs katrs konstruējam mūsu pašu prātos. Turklāt simbolisma spēks lielā mērā ir atkarīgs no mūsu emocijām.Būtiski, ka sabiedriski nozīmīgas vietas tiek attīstītas ne tikai fiziski, bet arī veidojot tādu kā “sociālo telpu”, kas attīsta vietas arī kultūras aspektā.

Vienkāršāk izsakoties, jebkura vieta nav tikai kaut kas teritoriāls, tas ir daudz kompleksāks, daudzdimensionālāks koncepts.Ikvienai vietai ir sava vēsture, tā mūsos šodien rada kādas noteiktas emocijas, ļoti iespējams, ka mums ir arī vīzija par to, kādai tai būtu jābūt nākotnē. Izcilais ģeogrāfs Yi-Fu Tuan jau vairāk kā 40 gadus atpakaļ teica: "Visas vietas ir mazas pasaules!" Tādēļ faktiski mēs katrs ikdienā saskaramies ar daudz dažādām pasaulēm, kur katrai ir sava simboliskā nozīme mūsu dzīvēs.

Mums visiem labāk atmiņā paliek vietas ar stāstiem, jo tas mūsos rada daudz augstāku vietas izjūtu - emocijas. Reizēm stāstus ir radījuši citi, reizēm tos radām mēs paši. Tieši vietas izjūta, īpaši apvienojumā ar koprades aktivitātēm, ir tā, kas rada sabiedriski nozīmīgas vietas un ļauj tām pastāvēt, jo mēs paši kā sabiedrība veidojam stāstu, ka mums tas ir svarīgi. Tādi simboli kā karogs, ģerbonis, himna un citi tikai nostiprina mūsu piederības sajūtu kādai no kopienām, kā arī sekmē to, ka mēs turpinām izkopt un attīstīt tradīcijas, tādējādi saglabājot vietas un to unikālo identitāti arī nākamajām paaudzēm.

Publikācija tapusi projekta “Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis” ietvaros, ko īsteno "Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas"" ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Foto no personīgā arhīva.